[lejuplādēt .pdf datnē]
I nodaļa
Vispārējie noteikumi
Vispārējie noteikumi
1.pants. Šķīrējtiesas statuss un organizācija
(1) Austrumu Pārnacionālā šķīrējtiesa (turpmāk - Šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa, kura darbojas pamatojoties uz Šķīrējtiesas reglamentu un Šķīrējtiesu likumu, kā arī citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem, kas attiecas uz Šķīrējtiesas darbību.
(2) Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība „Tiesiskās izpratnes veicināšanai”, reģ.nr. 40008188051 (turpmāk – Dibinātājs). Šķīrējtiesa ir dibināta 2012.gada 27.februārī. Šķīrējtiesa veic starptautisko un vietējo komerciāla un cita rakstura strīdu izšķiršanu. Šķīrējtiesas interneta mājaslapas adrese ir http://www.arbcourt.lv/.
(3) Šķīrējtiesas darbu vada Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas pilda šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai organizētu šķīrējtiesas procesu, pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pats strīdus nešķir, ja vien nav noteiktajā kārtībā iekļauts šķīrējtiesas sastāvā.
(4) Šķīrējtiesas priekšsēdētāju ieceļ Šķīrējtiesas Dibinātāja valde, patstāvīgi nosakot iecelšanas termiņu un kārtību.
(5) Šķīrējtiesa var izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot strīdus:
a) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
b) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;
c) kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
d) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
e) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
f) par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;
g) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
h) par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.
(6) Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmiem jautājumiem.
2.pants. Šķīrējtiesas līgums
(1) Šķīrējtiesas līgums ir pušu vienošanās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai publisko tiesību juridiskā persona privāttiesību jomā. Puses var vienoties par tāda civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, kas jau radies vai var rasties.
(2) Šķīrējtiesas līgums var tikt noslēgts gan kā atsevišķs rakstveida līgums, gan kā atsevišķs noteikums starp pusēm noslēgtā rakstveida līgumā (šķīrējtiesas klauzula). Par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus un nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.
(3) Ja prasītājs iesniedz prasību Šķīrējtiesā, pievienojot šķīrējtiesas līgumu, kurā nav noteikts konkrēts šķīrējtiesas nosaukums, tad strīds ir pakļauts izskatīšana Šķīrējtiesā, ja pušu vienošanās noteikti paredz strīda nodošanu šķīrējtiesai pēc prasītāja izvēles vai ja atbildētājs piekrīt strīda nodošanai Šķīrējtiesā, kā arī ja pušu vienošanās neietver skaidrus nosacījumus, kas izslēdz strīda nodošanu Šķīrējtiesai.
(4) Personas, kas noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, nevar no tā atteikties, ja vien likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts. Ja šķīrējtiesas līgums ir noslēgts kā atsevišķs noteikums starp pusēm noslēgtā rakstveida līgumā (šķīrējtiesas klauzula), tas ir uzskatāma par patstāvīgu līgumu un ar to panāktā vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā ir spēkā, arī ja līgums, kurā tas ietverts, ir izbeidzies vai atzīts par spēkā neesošu.
(5) Ja viena no pusēm ir mirusi (fiziskas persona) vai beigusi pastāvēt (juridiska persona), tas neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja vien tāda nav pušu noteikta vienošanās un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.
3.pants. Termiņi
Šķīrējtiesas sastāvs vai, ja šķīrējtiesas sastāvs vēl nav iecelts, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs nosaka procesuālos termiņus, to pagarināšanas vai atjaunošanas kārtību likumā vai šajā reglamentā noteikto termiņu ietvaros.
4.pants. Korespondence
(1) Visi paziņojumi, iesniegumi vai cita veida korespondence jānosūta ar pasta vai elektroniskā pasta sūtījumu, ja puse ir paziņojusi Šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar Šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu, vai jānogādā adresātam personīgi pret parakstu.
(2) Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā nogādāta adresātam personīgi vai nosūtīta ierakstītā pasta sūtījumā uz adresāta norādīto pasta vai elektroniskā pasta adresi, vai uz juridiskās personas juridisko adresi, vai uz fiziskās personas deklarētās dzīves vietas adresi.
5. pants. Pārstāvība un puses neierašanās sekas
(1) Fiziskās personas savas lietas ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.
(2) Ja puse bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumus, šķīrējtiesas sastāvs turpina šķīrējtiesas procesu un izšķir civiltiesisko strīdu, pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem pierādījumiem.
6. pants. Šķīrējtiesas procesa kārtība un strīda pakļautība
(1) Pusēm ir tiesības šā likuma ietvaros brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību. Šķīrējtiesas process notiek saskaņā ar pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentu, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa kārtību, ciktāl to pieļauj Šķīrējtiesas reglaments.
(2) Šķīrējtiesas sastāvs jautājumu par strīda pakļautību var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā.
(3) Iesniegumu par to, ka civiltiesiskais strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz atsauksmes iesniegšanas termiņa beigām.
7. pants. Šķīrējtiesas procesa vieta un procesa valoda
(1) Šķīrējtiesas sastāvam ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa norises vietu, ievērojot lietderības apsvērumus, ja puses par to nav vienojušās.
(2) Pusēm ir tiesības vienoties par šķīrējtiesas procesa valodu. Ja puses nav par to vienojušās, šķīrējtiesas procesa valoda ir latviešu valoda, taču šķīrējtiesas sastāvam ir tiesības noteikt citu valodu par šķīrējtiesas procesa valodu. Šķīrējtiesa sastāvs var pieprasīt pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu valodā, kurā notiek process.
8. pants. Konfidencialitāte
(1) Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls, ja puses nav vienojušās citādi. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas, un šķīrējtiesas sastāvs ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz citām personām un nepublicē, izņemot gadījumu, kad puses ir vienojušās citādi. Personas, kas nav šķīrējtiesas procesa dalībnieki, var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.
(2) Ziņas par šķīrējtiesas procesu sniedz personām, kurām ir tiesības tās saņemt likumā noteikto funkciju veikšanai.
9. pants. Pierādījumi
(1) Pusēm ir pienākums pierādīt apstākļus, uz kuriem tās atsaucas. Pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību nosaka šķīrējtiesas sastāvs. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu šķīrējtiesas sastāvu. Šķīrējtiesas sastāvam sprieduma motivējumā jānorāda, kādēļ tas vienam pierādījumam devis priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinis dažus faktus par pierādītiem, bet citus — par nepierādītiem. Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt pusēm iesniegt papildus pierādījumus.
(2) Par lieciniekiem, t.sk. ekspertiem kā lieciniekiem, procesā var tikt no pušu vai šķīrējtiesas sastāva puses uzaicinātas jebkuras fiziskās personas, neskatoties uz šo personu saistību ar kādu no pusēm. Rakstveida procesā liecības tiek sniegtas rakstveida paskaidrojumu veidā, kuru patiesumu liecinieki apliecina ar savu parakstu. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt šādā veidā noformētas rakstveida liecības arī citos gadījumos, pamatojoties uz saprātīgiem apsvērumiem, piemēram, bet ne tikai, ja liecinieks nevar ierasties uz lietas izskatīšanas sēdi vai liecinieka ierašanās rada ievērojamus papildus izdevumus, vai pastāv risks ievērojami paildzināt šķīrējtiesas procesu.
(3) Dokumentus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt, lai tā iesniedz dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas šo dokumentu iesniegusi, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu norakstu, kopiju vai izrakstu.
(4) Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai puse iesniedz dokumentus ar kopijām katram šķīrējtiesnesim un pārējiem procesa dalībniekiem, kā arī Šķīrējtiesas noteiktā termiņā nodod katram šķīrējtiesnesim un otrai pusei pierādījumu apkopojumu, kurus puse iesniegs savu prasījumu vai iebildumu pamatojumam.
(5) Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi (rakstveida dokumenti, audioieraksti, videomagnetofona lentes, elektronisko datu nesēji, digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
(6) Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās rīcībā esošos rakstveida pierādījumus. Pusei, kura lūdz, lai šķīrējtiesas sastāvs pieprasa rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka pierādījums atrodas pie pretējās puses. Ja puse atsakās iesniegt šķīrējtiesas sastāvam tā norādītajā termiņā pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.
10. pants. Ekspertīze
(1) Šķīrējtiesa pēc puses rakstveida lūguma, kas iesniegts līdz nolēmuma pieņemšanai lietā, var noteikt ekspertīzi, pieaicinot vienu vai vairākus ekspertus. Pusei savs lūgums ir atbilstoši jāpamato un tajā jānorāda konkrēti jautājumi, kuru noskaidrošanai nepieciešams noteikt ekspertīzi. Ekspertīze var tikt noteikta tikai tad, ja puse iepriekš apmaksājusi ekspertīzes veikšanas izdevumus.
(2) Pēc šķīrējtiesas pieprasījuma pusēm jānodod ekspertam nepieciešamā informācija, dokumenti, jāuzrāda apskatei jebkuri priekšmeti, kurus no tām pieprasa. Pēc eksperta atzinuma saņemšanas Šķīrējtiesā, puses ir tiesīgas ar to iepazīties. Ja strīds tiek izskatīts mutvārdu procesā, tad pēc jebkuras puses lūguma eksperts var tikt uzaicināts uz šķīrējtiesas sēdi, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz jautājumiem.
11. pants. Tiesības uz iebildumiem
Ja puse nekavējoties nav iesniegusi rakstveida iebildumus šķīrējtiesā, uzzinot, ka pārkāpts vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus, izņemot gadījumu, kad iebildumus puse nav iesniegusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ.
(1) Austrumu Pārnacionālā šķīrējtiesa (turpmāk - Šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa, kura darbojas pamatojoties uz Šķīrējtiesas reglamentu un Šķīrējtiesu likumu, kā arī citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem, kas attiecas uz Šķīrējtiesas darbību.
(2) Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība „Tiesiskās izpratnes veicināšanai”, reģ.nr. 40008188051 (turpmāk – Dibinātājs). Šķīrējtiesa ir dibināta 2012.gada 27.februārī. Šķīrējtiesa veic starptautisko un vietējo komerciāla un cita rakstura strīdu izšķiršanu. Šķīrējtiesas interneta mājaslapas adrese ir http://www.arbcourt.lv/.
(3) Šķīrējtiesas darbu vada Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas pilda šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai organizētu šķīrējtiesas procesu, pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pats strīdus nešķir, ja vien nav noteiktajā kārtībā iekļauts šķīrējtiesas sastāvā.
(4) Šķīrējtiesas priekšsēdētāju ieceļ Šķīrējtiesas Dibinātāja valde, patstāvīgi nosakot iecelšanas termiņu un kārtību.
(5) Šķīrējtiesa var izšķirt jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot strīdus:
a) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
b) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;
c) kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
d) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
e) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
f) par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;
g) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
h) par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.
(6) Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmiem jautājumiem.
2.pants. Šķīrējtiesas līgums
(1) Šķīrējtiesas līgums ir pušu vienošanās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai publisko tiesību juridiskā persona privāttiesību jomā. Puses var vienoties par tāda civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, kas jau radies vai var rasties.
(2) Šķīrējtiesas līgums var tikt noslēgts gan kā atsevišķs rakstveida līgums, gan kā atsevišķs noteikums starp pusēm noslēgtā rakstveida līgumā (šķīrējtiesas klauzula). Par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus un nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.
(3) Ja prasītājs iesniedz prasību Šķīrējtiesā, pievienojot šķīrējtiesas līgumu, kurā nav noteikts konkrēts šķīrējtiesas nosaukums, tad strīds ir pakļauts izskatīšana Šķīrējtiesā, ja pušu vienošanās noteikti paredz strīda nodošanu šķīrējtiesai pēc prasītāja izvēles vai ja atbildētājs piekrīt strīda nodošanai Šķīrējtiesā, kā arī ja pušu vienošanās neietver skaidrus nosacījumus, kas izslēdz strīda nodošanu Šķīrējtiesai.
(4) Personas, kas noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, nevar no tā atteikties, ja vien likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts. Ja šķīrējtiesas līgums ir noslēgts kā atsevišķs noteikums starp pusēm noslēgtā rakstveida līgumā (šķīrējtiesas klauzula), tas ir uzskatāma par patstāvīgu līgumu un ar to panāktā vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā ir spēkā, arī ja līgums, kurā tas ietverts, ir izbeidzies vai atzīts par spēkā neesošu.
(5) Ja viena no pusēm ir mirusi (fiziskas persona) vai beigusi pastāvēt (juridiska persona), tas neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja vien tāda nav pušu noteikta vienošanās un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.
3.pants. Termiņi
Šķīrējtiesas sastāvs vai, ja šķīrējtiesas sastāvs vēl nav iecelts, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs nosaka procesuālos termiņus, to pagarināšanas vai atjaunošanas kārtību likumā vai šajā reglamentā noteikto termiņu ietvaros.
4.pants. Korespondence
(1) Visi paziņojumi, iesniegumi vai cita veida korespondence jānosūta ar pasta vai elektroniskā pasta sūtījumu, ja puse ir paziņojusi Šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar Šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu, vai jānogādā adresātam personīgi pret parakstu.
(2) Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā nogādāta adresātam personīgi vai nosūtīta ierakstītā pasta sūtījumā uz adresāta norādīto pasta vai elektroniskā pasta adresi, vai uz juridiskās personas juridisko adresi, vai uz fiziskās personas deklarētās dzīves vietas adresi.
5. pants. Pārstāvība un puses neierašanās sekas
(1) Fiziskās personas savas lietas ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.
(2) Ja puse bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumus, šķīrējtiesas sastāvs turpina šķīrējtiesas procesu un izšķir civiltiesisko strīdu, pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem pierādījumiem.
6. pants. Šķīrējtiesas procesa kārtība un strīda pakļautība
(1) Pusēm ir tiesības šā likuma ietvaros brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību. Šķīrējtiesas process notiek saskaņā ar pastāvīgās šķīrējtiesas reglamentu, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa kārtību, ciktāl to pieļauj Šķīrējtiesas reglaments.
(2) Šķīrējtiesas sastāvs jautājumu par strīda pakļautību var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā.
(3) Iesniegumu par to, ka civiltiesiskais strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz atsauksmes iesniegšanas termiņa beigām.
7. pants. Šķīrējtiesas procesa vieta un procesa valoda
(1) Šķīrējtiesas sastāvam ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa norises vietu, ievērojot lietderības apsvērumus, ja puses par to nav vienojušās.
(2) Pusēm ir tiesības vienoties par šķīrējtiesas procesa valodu. Ja puses nav par to vienojušās, šķīrējtiesas procesa valoda ir latviešu valoda, taču šķīrējtiesas sastāvam ir tiesības noteikt citu valodu par šķīrējtiesas procesa valodu. Šķīrējtiesa sastāvs var pieprasīt pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu valodā, kurā notiek process.
8. pants. Konfidencialitāte
(1) Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls, ja puses nav vienojušās citādi. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas, un šķīrējtiesas sastāvs ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz citām personām un nepublicē, izņemot gadījumu, kad puses ir vienojušās citādi. Personas, kas nav šķīrējtiesas procesa dalībnieki, var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.
(2) Ziņas par šķīrējtiesas procesu sniedz personām, kurām ir tiesības tās saņemt likumā noteikto funkciju veikšanai.
9. pants. Pierādījumi
(1) Pusēm ir pienākums pierādīt apstākļus, uz kuriem tās atsaucas. Pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību nosaka šķīrējtiesas sastāvs. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu šķīrējtiesas sastāvu. Šķīrējtiesas sastāvam sprieduma motivējumā jānorāda, kādēļ tas vienam pierādījumam devis priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinis dažus faktus par pierādītiem, bet citus — par nepierādītiem. Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt pusēm iesniegt papildus pierādījumus.
(2) Par lieciniekiem, t.sk. ekspertiem kā lieciniekiem, procesā var tikt no pušu vai šķīrējtiesas sastāva puses uzaicinātas jebkuras fiziskās personas, neskatoties uz šo personu saistību ar kādu no pusēm. Rakstveida procesā liecības tiek sniegtas rakstveida paskaidrojumu veidā, kuru patiesumu liecinieki apliecina ar savu parakstu. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt šādā veidā noformētas rakstveida liecības arī citos gadījumos, pamatojoties uz saprātīgiem apsvērumiem, piemēram, bet ne tikai, ja liecinieks nevar ierasties uz lietas izskatīšanas sēdi vai liecinieka ierašanās rada ievērojamus papildus izdevumus, vai pastāv risks ievērojami paildzināt šķīrējtiesas procesu.
(3) Dokumentus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt, lai tā iesniedz dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas šo dokumentu iesniegusi, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu norakstu, kopiju vai izrakstu.
(4) Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai puse iesniedz dokumentus ar kopijām katram šķīrējtiesnesim un pārējiem procesa dalībniekiem, kā arī Šķīrējtiesas noteiktā termiņā nodod katram šķīrējtiesnesim un otrai pusei pierādījumu apkopojumu, kurus puse iesniegs savu prasījumu vai iebildumu pamatojumam.
(5) Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi (rakstveida dokumenti, audioieraksti, videomagnetofona lentes, elektronisko datu nesēji, digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
(6) Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās rīcībā esošos rakstveida pierādījumus. Pusei, kura lūdz, lai šķīrējtiesas sastāvs pieprasa rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka pierādījums atrodas pie pretējās puses. Ja puse atsakās iesniegt šķīrējtiesas sastāvam tā norādītajā termiņā pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.
10. pants. Ekspertīze
(1) Šķīrējtiesa pēc puses rakstveida lūguma, kas iesniegts līdz nolēmuma pieņemšanai lietā, var noteikt ekspertīzi, pieaicinot vienu vai vairākus ekspertus. Pusei savs lūgums ir atbilstoši jāpamato un tajā jānorāda konkrēti jautājumi, kuru noskaidrošanai nepieciešams noteikt ekspertīzi. Ekspertīze var tikt noteikta tikai tad, ja puse iepriekš apmaksājusi ekspertīzes veikšanas izdevumus.
(2) Pēc šķīrējtiesas pieprasījuma pusēm jānodod ekspertam nepieciešamā informācija, dokumenti, jāuzrāda apskatei jebkuri priekšmeti, kurus no tām pieprasa. Pēc eksperta atzinuma saņemšanas Šķīrējtiesā, puses ir tiesīgas ar to iepazīties. Ja strīds tiek izskatīts mutvārdu procesā, tad pēc jebkuras puses lūguma eksperts var tikt uzaicināts uz šķīrējtiesas sēdi, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz jautājumiem.
11. pants. Tiesības uz iebildumiem
Ja puse nekavējoties nav iesniegusi rakstveida iebildumus šķīrējtiesā, uzzinot, ka pārkāpts vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus, izņemot gadījumu, kad iebildumus puse nav iesniegusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ.
II nodaļa
Šķīrējtiesas procesa uzsākšana
Šķīrējtiesas procesa uzsākšana
12. pants. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana
(1) Šķīrējtiesas process lietā tiek uzsākts ar brīdi, kad Šķīrējtiesā tiek iesniegts prasības pieteikums. Prasības pieteikums jāiesniedz rakstveidā. Prasības pieteikumam pievieno tik norakstus, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
(2) Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst reglamenta prasībām, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs nekavējoties nosūta atbildētājam paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu un prasības pieteikuma norakstu, piedāvājot atbildētājam atbilstoši reglamenta 14.panta noteikumiem iesniegt rakstveida atsauksmi uz prasību, kā arī norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms šķīrējtiesas sastāvam no trim vai vairāk šķīrējtiesnešiem, vai vienoties ar prasītāju par šķīrējtiesnesi strīdā, ja strīds izskatāms viena šķīrējtiesneša sastāvā, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību.
(2) Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst reglamenta prasībām, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs nekavējoties nosūta atbildētājam paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu un prasības pieteikuma norakstu, piedāvājot atbildētājam atbilstoši reglamenta 14.panta noteikumiem iesniegt rakstveida atsauksmi uz prasību, kā arī norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms šķīrējtiesas sastāvam no trim vai vairāk šķīrējtiesnešiem, vai vienoties ar prasītāju par šķīrējtiesnesi strīdā, ja strīds izskatāms viena šķīrējtiesneša sastāvā, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību.
13. pants. Prasības pieteikums
(1) Prasības pieteikumā norāda:
a) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
b) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
c) ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
d) prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
e) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
f) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
g) prasītāja prasījumus;
h) pievienoto dokumentu sarakstu;
i) no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms šķīrējtiesas sastāvam no trim vai vairākiem šķīrējtiesnešiem;
i) citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.
(2) Prasības pieteikumam pievieno:
a)šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā strīds radies;
b) līgumu, kura sakarā radies strīds;
c) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
d) prasības pieteikuma norakstus pārējiem šķīrējtiesas procesa dalībniekiem;
e) dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas procesa izdevumu - ar strīda izskatīšanu saistītās maksas un šķīrējtiesnešu honorāra samaksu.
(3) Ja prasības pieteikums vai tam pievienotie dokumenti neatbilst šī reglamenta prasībām, Šķīrējtiesa to atstāj bez tālākas virzības un par to informē iesniedzēju, nosakot termiņu, kurā konstatētie trūkumi jānovērš. Ja trūkumi noteiktajā termiņā tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu. Ja trūkumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots (nosūtīts) atpakaļ prasītājam bez izskatīšanas.
a) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
b) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
c) ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
d) prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
e) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
f) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
g) prasītāja prasījumus;
h) pievienoto dokumentu sarakstu;
i) no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms šķīrējtiesas sastāvam no trim vai vairākiem šķīrējtiesnešiem;
i) citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.
(2) Prasības pieteikumam pievieno:
a)šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā strīds radies;
b) līgumu, kura sakarā radies strīds;
c) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
d) prasības pieteikuma norakstus pārējiem šķīrējtiesas procesa dalībniekiem;
e) dokumentu, kas apliecina šķīrējtiesas procesa izdevumu - ar strīda izskatīšanu saistītās maksas un šķīrējtiesnešu honorāra samaksu.
(3) Ja prasības pieteikums vai tam pievienotie dokumenti neatbilst šī reglamenta prasībām, Šķīrējtiesa to atstāj bez tālākas virzības un par to informē iesniedzēju, nosakot termiņu, kurā konstatētie trūkumi jānovērš. Ja trūkumi noteiktajā termiņā tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu. Ja trūkumi noteiktajā termiņā netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots (nosūtīts) atpakaļ prasītājam bez izskatīšanas.
14. pants. Atsauksme uz prasību
(1) Ja puses nav vienojušās par atsauksmes sniegšanas termiņu,atbildētājam piecpadsmit (15) dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas jāiesniedz Šķīrējtiesā atsauksme uz prasību, tajā norādot:
a) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
b) savus iebildumus pret prasību;
c) apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
d) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem civiltiesiskā strīda izskatīšanai;
e) savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.
(2) Atsauksmi iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
(3) Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis civiltiesiskā strīda izskatīšanai.
a) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
b) savus iebildumus pret prasību;
c) apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
d) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem civiltiesiskā strīda izskatīšanai;
e) savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.
(2) Atsauksmi iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
(3) Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis civiltiesiskā strīda izskatīšanai.
15. pants. Pretprasība
Ja puses nav vienojušās par pretprasības iesniegšanas kārtību, pretprasība jāiesniedz piecpadsmit (15) dienu laikā no dienas, kad nosūtīts prasības pieteikums. Pretprasība noformējama atbilstoši prasībām par prasības pieteikumu. Pretprasībai nav jāpievieno tādi dokumenti, kas jau tikuši pievienoti prasības pieteikumam.
16. pants. Atsauksme uz pretprasību
Atsauksme uz pretprasību jāiesniedz piecpadsmit (15) dienu laikā no pretprasības nosūtīšanas. Atsauksmē uz pretprasību norāda iebildumus, ja tādi ir, un tos apstiprinošus pierādījumus.
17. pants. Izslēgts (29.05.2015.)
III nodaļa
Šķīrējtiesas sastāvā izveidošana
Šķīrējtiesas sastāvā izveidošana
18.pants. Šķīrējtiesnešu skaits un to iecelšana
(1) Šķīrējtiesas sastāvs tiek veidots pēc pušu vienošanās. Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitlis. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesa sastāv no trim (3) šķīrējtiesnešiem. Šķīrējtiesas sastāvu var veidot arī viens šķīrējtiesnesis, ja puses tā vienojušās.
(2) Ja puses vienojušās par strīda izskatīšanu trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, katrai pusei jāieceļ viens šķīrējtiesnesis, norādot to attiecīgi prasības pieteikumā vai atsauksmē uz prasību, kuriem piecu (5) dienu laikā jāvienojas par trešo tiesnesi, kas darbosies kā šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs. Ja puses vienojušās par lielāku šķīrējtiesnešu skaitu, katra no pusēm izvēlas vienādu šķīrējtiesnešu skaitu, kuri vienojas par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju. Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru šķīrējtiesnesi no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta, kas ir ievietots Šķīrējtiesas mājaslapā un ir iesniegts Uzņēmumu reģistrā.
(3) Ja šķīrējtiesas procesā ir vairāki prasītāji un/vai atbildētāji, tiem šajā reglamentā noteiktajos termiņos savstarpēji jāvienojas par vienotu šķīrējtiesneša(-u) kandidatūru(-ām) no savas puses.
(4) Ja strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, bet puses līdz atsauksmes iesniegšanai vai atsauksmes iesniegšanas termiņa beigām nevienojas par konkrētu šķīrējtiesnesi, to ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(5) Ja kāda no pusēm šajā reglamentā noteiktajos gadījumos un termiņos no savas puses neieceļ šķīrējtiesnesi vai ja pušu ieveltie šķīrējtiesneši nevienojas par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ieceļ attiecīgo šķīrējtiesnesi un/vai šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju piecpadsmit (15) dienu laikā pēc atsauksmes uz prasību saņemšanas vai atsauksmes sniegšanas termiņa notecējuma, vai, šī panta sestajā daļā noteiktajā gadījumā, pēc attiecīgā termiņa notecējuma.
(6) Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas pirms lietas izskatīšanas beigām, viņa vietā pēc šī panta noteikumiem attiecīgā puse(s), pušu ieceltie šķīrējtiesneši (ja pilnvaras beidzas šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājam) ieceļ jaunu šķīrējtiesnesi piecpadsmit (15) dienu laikā pēc aizvietojamā šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās.
(7) Ja tiek nomainīts vienīgais šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnesis vai visi sastāva šķīrējtiesneši, strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna. Ja strīdu izskata trīs (3) šķīrējtiesneši un kāds no viņiem tiek nomainīts, jautājumu par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu izlemj jaunizveidotais šķīrējtiesas sastāvs.
(2) Ja puses vienojušās par strīda izskatīšanu trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, katrai pusei jāieceļ viens šķīrējtiesnesis, norādot to attiecīgi prasības pieteikumā vai atsauksmē uz prasību, kuriem piecu (5) dienu laikā jāvienojas par trešo tiesnesi, kas darbosies kā šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs. Ja puses vienojušās par lielāku šķīrējtiesnešu skaitu, katra no pusēm izvēlas vienādu šķīrējtiesnešu skaitu, kuri vienojas par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju. Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru šķīrējtiesnesi no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta, kas ir ievietots Šķīrējtiesas mājaslapā un ir iesniegts Uzņēmumu reģistrā.
(3) Ja šķīrējtiesas procesā ir vairāki prasītāji un/vai atbildētāji, tiem šajā reglamentā noteiktajos termiņos savstarpēji jāvienojas par vienotu šķīrējtiesneša(-u) kandidatūru(-ām) no savas puses.
(4) Ja strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, bet puses līdz atsauksmes iesniegšanai vai atsauksmes iesniegšanas termiņa beigām nevienojas par konkrētu šķīrējtiesnesi, to ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
(5) Ja kāda no pusēm šajā reglamentā noteiktajos gadījumos un termiņos no savas puses neieceļ šķīrējtiesnesi vai ja pušu ieveltie šķīrējtiesneši nevienojas par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ieceļ attiecīgo šķīrējtiesnesi un/vai šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju piecpadsmit (15) dienu laikā pēc atsauksmes uz prasību saņemšanas vai atsauksmes sniegšanas termiņa notecējuma, vai, šī panta sestajā daļā noteiktajā gadījumā, pēc attiecīgā termiņa notecējuma.
(6) Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas pirms lietas izskatīšanas beigām, viņa vietā pēc šī panta noteikumiem attiecīgā puse(s), pušu ieceltie šķīrējtiesneši (ja pilnvaras beidzas šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājam) ieceļ jaunu šķīrējtiesnesi piecpadsmit (15) dienu laikā pēc aizvietojamā šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās.
(7) Ja tiek nomainīts vienīgais šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnesis vai visi sastāva šķīrējtiesneši, strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna. Ja strīdu izskata trīs (3) šķīrējtiesneši un kāds no viņiem tiek nomainīts, jautājumu par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu izlemj jaunizveidotais šķīrējtiesas sastāvs.
19. pants. Šķīrējtiesnesis un šķīrējtiesneša objektivitāte
(1) Šķīrējtiesnesis ir fiziska persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma, Šķīrējtiesu likuma un šī reglamenta noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai. Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru šķīrējtiesnesi no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta, kas ir ievietots Šķīrējtiesas mājaslapā un ir iesniegts Uzņēmumu reģistrā. Šķīrējtiesnešu sarakstā iekļautie šķīrējtiesneši atbilst Šķīrējtiesu likuma 14., 15.panta prasībām un ir rakstveidā piekrituši būt šķīrējtiesnešu sarakstā.
(2) Šķīrējtiesnesis pilda savus pienākumus godprātīgi, ir neatkarīgs un objektīvs, kā arī nepakļaujas nekādai ietekmei. Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis.
(3) Personai, no kuras tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tās objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi radušies vai kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas, bet pirms šķīrējtiesas procesa beigām, šķīrējtiesnesim tie nekavējoties jāatklāj pusēm.
20.pants. Šķīrējtiesneša atcelšana un noraidīšana
(1) Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas. Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja
a) uz viņu ir attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 16.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi šķīrējtiesneša dalībai lietas izskatīšanā un viņš nav sevi atstatījis;
b) viņš neatbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām;
c) viņš neatbilst prasībām, par kurām puses ir vienojušās;
d) citi apstākļi izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību.
(2) Puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim piecu dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, nosūtot šķīrējtiesai paziņojumu un tajā norādot, kuru šķīrējtiesnesi un uz kāda pamata tā noraida.
(3) Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.
(4) Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par šā šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs vai pats šķīrējtiesnesis piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.
(5) Ja šķīrējtiesneša noraidījums pieņemts, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas līgumā vai šajā reglamentā noteiktajā kārtībā.
21. pants. Šķīrējtiesnešu pilnvaru izbeigšanās
(1) Šķīrējtiesnešu pilnvaras izbeidzas:
a) ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
b) ja viņš atstatījis sevi no civiltiesiskā strīda izšķiršanas;
c) ja puses ir vienojušās par viņa atcelšanu;
d) ja uz viņu ir attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 15.pantā minētie ierobežojumi;
e) ar viņa nāvi;
(2) Puses var brīvi vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību. Ja puses par to nav vienojušās, piemērojami šī reglamenta noteikumi.
22. pants Šķīrējtiesnešu parakstu apliecināšana
Šķīrējtiesnešu parakstu uz nolēmumu apliecina ar Dibinātāja zīmogu.
IV nodaļa
Lietas izskatīšana un Šķīrējtiesas nolēmumi
23. pants. Strīda izšķiršanai piemērojamās procesuālās tiesību normas
Šķīrējtiesas sastāvs ievēro šo reglamentu un Šķīrējtiesu likuma procesuālās normas, kā arī noteikumus, par kuriem puses ir vienojušās šķīrējtiesas līgumā.
24. pants. Strīdam piemērojamās materiālo tiesību normas
Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc likumiem un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Regulai (EK) Nr.593/2008. Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa atzinusi to par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Civillikuma Ievada un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Regulas (EK) Nr.593/2008 noteikumiem.
25.pants. Strīda izskatīšana
(1) Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli, aizstāvēt savas tiesības un iesniegt pierādījumus. Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar dokumentiem, pierādījumiem un citu informāciju, ko tā saņēmusi.
(2) Šķīrējtiesas sastāvs izskata civiltiesisko strīdu mutvārdu procesā, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai ja tās ir vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.
(3) Ja strīdu izskata mutvārdu procesā, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus, šķīrējtiesas sastāvs pēc pēdējā atsauksmes termiņa notecējuma vai atsauksmes iesniegšanas nosaka lietas izskatīšanas vietu un laiku, par ko tiek paziņots abām pusēm, nosūtot atbilstošu paziņojumu ne vēlāk kā piecpadsmit (15) dienas pirms noliktā datuma.
(4) Ja kāds no šķīrējtiesnešiem tiek nomainīts un strīds tiek izskatīts mutvārdu procesā, jaunizveidotais šķīrējtiesas sastāvs lemj par to, vai un kādā apmērā lietas mutiskā izskatīšana jāatkārto, ja tāda jau notikusi.
(5) Ja kāda no pusēm vēlas, lai mutvārdu procesa ietvaros šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, tai līdz šķīrējtiesas sēdes dienai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums un jāsamaksā atlīdzības par sekretāra pakalpojumiem saskaņā ar šo reglamentu. Šķīrējtiesas sēdi protokolē Šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs un sēdes protokolu ne vēlāk kā trešajā (3) dienā pēc sēdes paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu (5) dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesas sastāvs.
26. pants. Šķīrējtiesas lēmumi
Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumus par civiltiesiskā strīda izšķiršanas atlikšanu un citiem procesuāliem jautājumiem, neizspriežot civiltiesisko strīdu pēc būtības.
27. pants Šķīrējtiesas procesa apturēšana un strīda izšķiršanas atlikšana
(1) Pēc vienas puses pamatota pieteikuma vai savas iniciatīvas šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu apturēt šķīrējtiesas procesu vai atlikt strīda izšķiršanu. Šķīrējtiesas procesa apturējums aptur procesuālo termiņu tecējumu. Šķīrējtiesas procesu šķīrējtiesa atjauno ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc pušu pieteikuma.
(2) Šķīrējtiesas procesu var apturēt šādos gadījumos:
a) ja viena no pusēm ir mirusi (fiziskas persona) vai beigusi pastāvēt (juridiska persona) un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, kā arī puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu šādā gadījumā, šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai;
b) ja strīda izšķiršana nav iespējama, iekams nav izšķirts cits strīds, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā;
c) ja šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi;
d) ja puses par to ir vienojušās;
e) citos gadījumos, kad šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka strīda izskatīšana nav iespējama.
28. pants. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana
(1) Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
a) prasītājs atteicies no prasības;
b) puses vienojas par izlīgumu;
c) šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;
d) tas atzīst, ka civiltiesiskais strīds nav piekritīgs šķīrējtiesai;
e) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un apstrīdētās tiesiskās attiecības nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās par to, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
(2) Ja puses vienojušās par izlīgumu, pēc abu pušu lūguma šķīrējtiesas sastāvs var taisīt spriedumu, iekļaujot tajā pušu izlīgumu.
(3) Šķīrējtiesas priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu par procesa izbeigšanu gadījumā, ja šī panta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktos noteiktie apstākļi iestājas vēl pirms šķīrējtiesas sastāva izveidošanas.
(4) Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts šī panta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā noteikto iemeslu dēļ, atkārtota vēršanās Šķīrējtiesā vai tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
29.pants. Šķīrējtiesas nolēmumi
(1) Visi šķīrējtiesas nolēmumi (lēmumi un spriedumi) ir saistoši abām pusēm. Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā un tas nav pārsūdzams. Šķīrējtiesas spriedums ir izpildāms labprātīgi nolēmumā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par desmit (10) dienām.
(2) Ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei. Ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms ārpus Latvijas, bet netiek labprātīgi pildīts tas ir nododams piespiedu izpildei atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.
(3) Visi šķīrējtiesas nolēmumi, ja tās sastāvā ir vairāk kā viens šķīrējtiesnesis, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.
(4) Šķīrējtiesas sastāvs galīgo nolēmumu (spriedumu) taisa rakstveidā un to paraksta visi šķīrējtiesneši. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
(5) Ja prasītājs atsauc prasību vai lūdz atstāt prasību bez izskatīšanas, šķīrējtiesas sastāvs taisa attiecīgu nolēmumu, kurā nosaka arī šķīrējtiesas izmaksas.
(6) Pēc procesa pabeigšanas šķīrējtiesas sastāvs iesniedz Šķīrējtiesai pieņemtos nolēmumus, kur tie tiek glabāti arhīvā.
30.pants. Spriedums
(1) Šķīrējtiesas sastāvs 14 dienu laikā pēc tam, kad civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, taisa spriedumu.
(2) Spriedumā norāda:
a) šķīrējtiesas sastāvu;
b) sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;
c) ziņas par pusēm — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;
d) strīda priekšmetu;
e) sprieduma motivējumu, ja puses nav vienojušās citādi;
f) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību;
g) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;
h) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
i) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
j) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru prasītāju, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram atbildētājam, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
k) šķīrējtiesas procesa izdevumus un to sadalījumu starp pusēm;
l) pušu izdevumus par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm;
m) citu informāciju, ko tiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.
(3) Šķīrējtiesas spriedumu nosūta pusēm triju darbdienu laikā no tā taisīšanas dienas.
31.pants. Šķīrējtiesas sprieduma labojumi, izskaidrošana un papildu spriedums
(1) Šķīrējtiesas sastāvs pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Šādas kļūdas var labot bez pušu piedalīšanās.
(2) Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā pēc sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu.
(3) Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā no sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas taisa papildspriedumu.
(4) Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai.
32.pants. Procesa dokumentu glabāšana
Šķīrējtiesas procesa dokumentus Šķīrējtiesa glabā 10 gadus pēc procesa pabeigšanas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto arhīva dokumentu glabāšanas kārtību.
Šķīrējtiesas sastāvs ievēro šo reglamentu un Šķīrējtiesu likuma procesuālās normas, kā arī noteikumus, par kuriem puses ir vienojušās šķīrējtiesas līgumā.
24. pants. Strīdam piemērojamās materiālo tiesību normas
Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc likumiem un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Regulai (EK) Nr.593/2008. Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa atzinusi to par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Civillikuma Ievada un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Regulas (EK) Nr.593/2008 noteikumiem.
25.pants. Strīda izskatīšana
(1) Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli, aizstāvēt savas tiesības un iesniegt pierādījumus. Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar dokumentiem, pierādījumiem un citu informāciju, ko tā saņēmusi.
(2) Šķīrējtiesas sastāvs izskata civiltiesisko strīdu mutvārdu procesā, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai ja tās ir vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.
(3) Ja strīdu izskata mutvārdu procesā, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus, šķīrējtiesas sastāvs pēc pēdējā atsauksmes termiņa notecējuma vai atsauksmes iesniegšanas nosaka lietas izskatīšanas vietu un laiku, par ko tiek paziņots abām pusēm, nosūtot atbilstošu paziņojumu ne vēlāk kā piecpadsmit (15) dienas pirms noliktā datuma.
(4) Ja kāds no šķīrējtiesnešiem tiek nomainīts un strīds tiek izskatīts mutvārdu procesā, jaunizveidotais šķīrējtiesas sastāvs lemj par to, vai un kādā apmērā lietas mutiskā izskatīšana jāatkārto, ja tāda jau notikusi.
(5) Ja kāda no pusēm vēlas, lai mutvārdu procesa ietvaros šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, tai līdz šķīrējtiesas sēdes dienai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums un jāsamaksā atlīdzības par sekretāra pakalpojumiem saskaņā ar šo reglamentu. Šķīrējtiesas sēdi protokolē Šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs un sēdes protokolu ne vēlāk kā trešajā (3) dienā pēc sēdes paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu (5) dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesas sastāvs.
26. pants. Šķīrējtiesas lēmumi
Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumus par civiltiesiskā strīda izšķiršanas atlikšanu un citiem procesuāliem jautājumiem, neizspriežot civiltiesisko strīdu pēc būtības.
27. pants Šķīrējtiesas procesa apturēšana un strīda izšķiršanas atlikšana
(1) Pēc vienas puses pamatota pieteikuma vai savas iniciatīvas šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumu apturēt šķīrējtiesas procesu vai atlikt strīda izšķiršanu. Šķīrējtiesas procesa apturējums aptur procesuālo termiņu tecējumu. Šķīrējtiesas procesu šķīrējtiesa atjauno ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc pušu pieteikuma.
(2) Šķīrējtiesas procesu var apturēt šādos gadījumos:
a) ja viena no pusēm ir mirusi (fiziskas persona) vai beigusi pastāvēt (juridiska persona) un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, kā arī puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu šādā gadījumā, šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai;
b) ja strīda izšķiršana nav iespējama, iekams nav izšķirts cits strīds, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā;
c) ja šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi;
d) ja puses par to ir vienojušās;
e) citos gadījumos, kad šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka strīda izskatīšana nav iespējama.
28. pants. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana
(1) Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
a) prasītājs atteicies no prasības;
b) puses vienojas par izlīgumu;
c) šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;
d) tas atzīst, ka civiltiesiskais strīds nav piekritīgs šķīrējtiesai;
e) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un apstrīdētās tiesiskās attiecības nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās par to, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
(2) Ja puses vienojušās par izlīgumu, pēc abu pušu lūguma šķīrējtiesas sastāvs var taisīt spriedumu, iekļaujot tajā pušu izlīgumu.
(3) Šķīrējtiesas priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu par procesa izbeigšanu gadījumā, ja šī panta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktos noteiktie apstākļi iestājas vēl pirms šķīrējtiesas sastāva izveidošanas.
(4) Ja šķīrējtiesas process ir izbeigts šī panta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā noteikto iemeslu dēļ, atkārtota vēršanās Šķīrējtiesā vai tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
29.pants. Šķīrējtiesas nolēmumi
(1) Visi šķīrējtiesas nolēmumi (lēmumi un spriedumi) ir saistoši abām pusēm. Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā un tas nav pārsūdzams. Šķīrējtiesas spriedums ir izpildāms labprātīgi nolēmumā noteiktajā termiņā, kas nav īsāks par desmit (10) dienām.
(2) Ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei. Ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms ārpus Latvijas, bet netiek labprātīgi pildīts tas ir nododams piespiedu izpildei atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.
(3) Visi šķīrējtiesas nolēmumi, ja tās sastāvā ir vairāk kā viens šķīrējtiesnesis, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.
(4) Šķīrējtiesas sastāvs galīgo nolēmumu (spriedumu) taisa rakstveidā un to paraksta visi šķīrējtiesneši. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
(5) Ja prasītājs atsauc prasību vai lūdz atstāt prasību bez izskatīšanas, šķīrējtiesas sastāvs taisa attiecīgu nolēmumu, kurā nosaka arī šķīrējtiesas izmaksas.
(6) Pēc procesa pabeigšanas šķīrējtiesas sastāvs iesniedz Šķīrējtiesai pieņemtos nolēmumus, kur tie tiek glabāti arhīvā.
30.pants. Spriedums
(1) Šķīrējtiesas sastāvs 14 dienu laikā pēc tam, kad civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, taisa spriedumu.
(2) Spriedumā norāda:
a) šķīrējtiesas sastāvu;
b) sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;
c) ziņas par pusēm — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;
d) strīda priekšmetu;
e) sprieduma motivējumu, ja puses nav vienojušās citādi;
f) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību;
g) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;
h) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
i) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
j) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru prasītāju, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram atbildētājam, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
k) šķīrējtiesas procesa izdevumus un to sadalījumu starp pusēm;
l) pušu izdevumus par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm;
m) citu informāciju, ko tiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.
(3) Šķīrējtiesas spriedumu nosūta pusēm triju darbdienu laikā no tā taisīšanas dienas.
31.pants. Šķīrējtiesas sprieduma labojumi, izskaidrošana un papildu spriedums
(1) Šķīrējtiesas sastāvs pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Šādas kļūdas var labot bez pušu piedalīšanās.
(2) Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā pēc sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu.
(3) Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā no sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas taisa papildspriedumu.
(4) Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai.
32.pants. Procesa dokumentu glabāšana
Šķīrējtiesas procesa dokumentus Šķīrējtiesa glabā 10 gadus pēc procesa pabeigšanas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto arhīva dokumentu glabāšanas kārtību.
V nodaļa
Šķīrējtiesas izmaksas
Šķīrējtiesas izmaksas
33. pants. Šķīrējtiesas procesa izmaksas
(1) Šķīrējtiesas procesa izmaksas sastāv no šķīrējtiesas maksas un šķīrējtiesnešu samaksas, kā arī citiem izdevumiem, kas radušies strīda izskatīšanas gaitā.
(2) Šķīrējtiesas procesa izmaksas ir noteiktas šī reglamenta pielikumā Nr.1, kas ir šī reglamenta neatņemama sastāvdaļa, bet citus, tur neminētos lietas izskatīšanas gaitā radušos izdevumus nosaka šķīrējtiesas sastāvs.
(3) Lēmumu par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp pusēm un atlīdzināšanas kārtību pieņem šķīrējtiesas sastāvs, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu un ņemot vērā lietas iznākumu, pušu vienošanos, kā arī citus lietas apstākļus.